14 06 1941

Озолс Пётр  - масса нестыковок.

Итак, вот что утверждается тут 

( и в книге аналогично - страница 382 )

LKOK nr.3/875 Ozols, Pēteris Anša dēls Kapteinis, Armijas satiksmes daļas priekšnieks.
* 1890. g. 9. maijā Vitebskas guberņā. + 1942. g. 24. aprīlī izsūtījumā. Vieta nav zināma. [] Apbalvots par 1919. g. oktobra/novembra darbību Rīgas aizstāvēšanā. 1920. gadā paaugstināts par pulkvedi-leitnantu. 1941. g. 14. jūnijā deportēts.

OZOLS PĒTERIS Anša dēls
Kara satiksmes daļas priekšnieks, kapteinis. Ordenis piešķirts 1921. gadā Dzimis 1890. g. 9. maijā Vitebskas gub. amatnieka ģimenē. Izglītojies Rīgā, Katrīnas pilsētas skolā, pēc tam beidzis Rogačovas reālskolu, studējis mehāniku Maskavā.  Krievu armijā iestājies 1911. g., dienējis 12. artilērijas brigādē. 1913. g. atvaļināts kā rezerves praporščiks. 1914. g. jūl. iesaukts atkārtoti, iedalīts 68. kājn. divīzijā. 1915. g. pārcelts uz 68. artilērijas brigādi. 1914.-1915. g. piedalījies vairākās kaujās Austrumprūsijā, arī Kauņas un Varšavas aizstāvēšanā. 1915. g. nov. pārcelts uz 6. Tukuma latv. strēln. bataljonu, spridzinātāju jātnieku komandas priekšnieks. Piedalījies kaujās pie Ķekavas. 1916. g. okt. iecelts par Latv. strēln. brigādes vecāko adjutantu. 1916. g, 23. dec. norīkots par vecāko ģenerālštāba adjutantu Latv. apvienotajā brigādē, 1917. g. apr. iecelts par 2. latv. brigādes jātnieku partizānu nodaļas priekšnieku. Piedalījies Ziemassvētku kaujās un cīņās pie Ložmetējkalna, Rīgas aizstāvēšanā 1917. g. aug. kopā ar 3. Kurzemes latv. strēln. pulku. Apbalv. ar Staņislava II, III šķ., Annas II, III, IV šķ. ordeņiem. Pēc armijas sabrukuma atvaļinājies. Strādājis Vjatkas gub. sugas lopu aizsardzības kolēģijā. 1918. g. beigās atgriezies Rīgā, lielinieku iebrukuma dēļ devies uz Igauniju. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. maijā. Kara satiksmes priekšnieks Ziemeļlatvijas brigādē. Vēlāk iecelts par Kara satiksmes daļas priekšnieku. Piedalījies kara operācijās pret bermontiešiem un Latgales atbrīvošanā. Paaugst. par pulkvedi-leitnantu.  1919. g. okt.-nov. pie Rīgas O., vadīdams dzelzceļa satiksmi Rīgas galvenajā mezglā, zem tiešas un stipras ienaidnieka uguns pat tad, kad pretinieka artilērija sagrāva viņa vagonu, personiski rīkoja un organizēja mūsu un Igaunijas bruņuvilcienu darbību, gādāja par ugunsjoslā sabojāto ceļu izlabošanu, tā vislielākajā mēra sekmēdams Rīgas aizstāvēšanu un Pārdaugavas atbrīvošanu.
Svarīgākajā kaujas dienā - 3. nov. pēc savas ierosmes ieradās Mīlgrāvja ostā un spēcīgā ienaidnieka artilērijas un kaujas gāzu apšaudē izglāba no bojāejas kuģus "Saratova" un "Euphemia". Saindēts ar kaujas gāzēm, enerģiski turpināja vadīt kuģu pārvietošanu, kravu izlādēšanu, līdz munīcija u. c. karamateriāli bija nogādāti drošībā, tā nodrošinādams mūsu karaspēka apgādi.  Sekmīgi vadījis karaspēka satiksmes darbību arī Latgales atbrīvošanas laikā. 1920. g. piedalījies miera sarunās Maskavā.  1927. g. beidzis artilērijas virsnieku kursus. Armijas štāba Satiksmes daļas priekšnieks līdz 1929. g. 1. okt., kad atbrīvots no dienesta štatu samazināšanas dēļ.  Dzīvojis Rīgā, piešķirta jaunsaimn. Drabešu pag.  1941. g. jūn. deportēts uz Krieviju. PSRS leTK Sevišķā apspriede 1942. g. 29. martā notiesājusi O. uz 8 gadiem. Miris 1942. g. 24. apr. (Apbalv. arī brālis Voldemārs).

Однако!

в базе данных такого лица нет и в сборнике Aizvestie нет.

http://www.lvarhivs.gov.lv/dep1941/meklesana41.php

Ozols Pēteris Jēkaba d.,
dz. 1892,
lieta Nr. 13859,
izs. adr. Rīgas apr., Rīga, Strēlnieku iela 3-1

дополнение страница 446 Aizvestie - умер в Усольлаге 31 1 1942

Ozols Pēteris Kārļa d.,
dz. 1913,
lieta Nr. 17664,
izs. adr. Rīgas apr., Rīga, Indrānu iela 16-1

дополнение страница 522 Aizvestie - умер в Норильлаге 20 12  1942 P-5463*

Ozols Pēteris Reiņa d.,
dz. 1875,
lieta Nr. 17756,
izs. adr. Cēsu apr., Raunas pag., Kalna Ilziņi ,
nometin. vieta Novosibirskas apg., Kolpaševas raj.

 А нам рассказывают сказки.

Читаем -

" Его младший брат Пётр был арестован НКВД 14 июня 1941 года в дни массовых репрессий в Латвии. Как и Вольдемар, подполковник и кавалер ордена Лачплесиса, Пётр вполне подходил под определение «латышского белогвардейца». Он умер в лагере 24 апреля 1942 года."

https://www.antik-war.lv/viewtopic.php?f=146&t=655483