14 06 1941

убийство отцов

Милбергс Готфрид Янович расстрелян в Усольлаге 17 6 1942 года страница 493 AIZVESTIE дело 16845 , P-5405* 

Mīlbergs Gotfrīds Jāņa d.,
dz. 1887,
lieta Nr. 16845,
izs. adr. Rīgas apr., Rīga, J.Cimzes iela 2-1


Gotfrīds Mīlbergs

Vikipēdijas lapa
 
 
 
Jump to navigationJump to search
Gotfrīds Mīlbergs
 
 
Latvijas iekšlietu ministrs
Amatā
1933. gada 24. marts — 1934. gada 16. marts
Prezidents Alberts Kviesis
Premjerministrs Ādolfs Bļodnieks
Priekštecis Jānis Kauliņš
Pēctecis Vilis Gulbis

Dzimšanas dati 1887. gada 12. janvārī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Alūksnes pagastsValkas apriņķisVidzemes guberņaKrievijas impērija
Miršanas dati 1942. gada 17. jūnijā (55 gadu vecumā)
Valsts karogs: Padomju Savienība SoļikamskaPSRS
Tautība latvietis
Politiskā partija Latvijas Jaunsaimnieku un sīkgruntnieku partija
Profesija rakstnieks

Gotfrīds Mīlbergs (pazīstams arī ar pseidonīmu Skuju Frīdis1887. gada 12. janvāris — 1942. gada 17. jūnijs) bija Latvijas dzejnieksrakstnieks un politiķisLatvijas iekšlietu ministrs (1933—1934), Latvijas Jaunsaimnieku un sīkgruntnieku partijas biedrs.

Pēc Latvijas okupācijas deportēts uz PSRS un nošauts 1942. gadā.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

G. Mīlbergs ir dzimis 1887. gada 12. janvārī Valkas apriņķa Alūksnes pagasta "Sprogās".[1] No 1896. līdz 1902. gadam mācījies Alūksnes pagastskolā un draudzes skolā, 1907. gadā absolvējis Valkas pilsētas skolas pedagoģiskos kursus, 1909. gadā ieguvis mājskolotāja tiesības.[2]

No 1907. līdz 1910. gadam strādājis par skolotāju dažādās Vidzemes vietās. No 1911. līdz 1915. gadam laikraksta "Jaunā Dienas Lapa" korektors, vēlāk redkolēģijas loceklis. No 1919. līdz 1925. gadam ierēdnis Latvijas armijā1924. gadā izdevis romānu "Sidrabota saule lec", kas tiek uzskatīts par pirmo zinātniskās fantastikas darbu latviešu literatūrā.

1925. gadā piedalījies 2. Saeimas vēlēšanās, ievēlēts no Latvijas Jaunsaimnieku un sīkgruntnieku partijas saraksta, darbojies bibliotēkas, kara lietu, mandātu un redakcijas komisijās.[3] 1928. gadā ievēlēts 3. Saeimā, strādājis kara lietu, mandātu, redakcijas un publisko tiesību un valsts pārvaldes iekārtas komisijās.[4] 1931. gadā ievēlēts 4. Saeimā, strādājis kara lietu, lauksaimniecības, kā arī redakcijas un bibliotēkas komisijās. Darbojies kultūras fonda domē un Lāčplēša kara ordeņa domē.[5]

1933. gada martā kļuvis par iekšlietu ministru Jaunsaimnieku un sīkgruntnieku partijas vadītāja Ādolfa Bļodnieka vadītajā valdībā. Amatā bijis nepilnu gadu, līdz valdības demisijai. 1941. gadā, Padomju okupācijas apstākļos, izsūtīts no valsts un ieslodzīts Usoļjes labošanas darbu nometnē. 1942. gada 6. maijā viņam tika piespriests nāvessods nošaujot. Tas tika izpildīts 17. jūnijā.[1]

 

  • Akordi iz sajūtu pasaules (1908)
  • Sirdsmaldi (1934)

Lugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Skolmeistars (1909)
  • Zaglis (1909)
  • Bailes no sievas (1910)

u.c.

Proza[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Zem saules (1912)
  • Mīla un māņi (1923)
  • Vīri un sievas (1923)
  • Zelta raktuvēs (1923)
  • Divas liesmas (1923)
  • Sidrabota saule lec (1924)
  • Daugavas vanadzēns (1926)

Atsauces

  1. ↑ Pārlēkt uz augšu uz:1,0 1,1 «PSRS IeTK Molotovas apgabala pārvaldes 1. specdaļas akts par Gotfrīda Mīlberga nošaušanu». Latvijas Valsts arhīvs. Skatīts: 2011.11.05.
  2.  «Skuju Frīdis». LIIS. Skatīts: 2011.11.05.
  3.  H. Kārkliņš. Latvijas Republikas II. Saeimas stenogramas I. sesijaLatvijas Republikas Saeima, 1925.
  4.  H. Kārkliņš. Latvijas Republikas III. Saeimas stenogramas I. sesijaLatvijas Republikas Saeima, 1928.
  5.  H. Kārkliņš. Latvijas Republikas IV Saeimas stenogramas I un ārkārtējā sesijaLatvijas Republikas Saeima, 1931.

Latvijas iekšlietu ministrs
1933. gada 24. marts — 1934. gada 16. marts

Министр внутренних дел Латвии
24 марта 1933 - 16 марта 1934 гг.

лица Депортации 1941 года

previous arrow
next arrow
Slider