14 06 1941

убийство отцов

Краснаис Вилбертс Андреевич


расстрелян в Севураллаге 3 8 1942 года страница 127 Aizvestie


дело 17556 , 43908*

Krasnais Vilberts Andreja d.,
dz. 1908,
lieta Nr. 17556,
izs. adr. Abrenes apr., Rugāju pag., Daugasne


 

Vilberts Krasnais dzimis 1908. gada 12. janvārī Rugāju pagasta “Vēžos”, krustīts Tirzas baznīcā.

Māte – Alvīne Krasnais, dzimusi Putne. Tēvs – Andrejs Krasnais, dzimis Galgauskas pagasta “Klāvanos”. “Klāvani” bija trīs mājas.

Vienā no mājām saimniekot palika Vilberta tēva brālis Jānis Roberts Krasnais, bet Vilberta tēvs Andrejs pārcēlās uz Daugasnes pagastu Balvu rajonā. Viņš bija ļoti labestīgs un sabiedrisks cilvēks.

Šīs īpašības no tēva mantoja dēls Vilberts. Andreja māsa ieprecējās Galgauskas pagasta “Maldoņos”. Vilberts Krasnais mācījās Jaungulbenes un Galgauskas pamatskolās, beidzis Balvu komercskolu un Latvijas universitātes Tautsaimniecības fakultāti.

Vēlāk augstskolā iestājās otrreiz un studēja Vēstures fakultātē. Viņš bija rosīgs sabiedrisks darbinieks: Zemnieku Savienības Balvu rajona valdes loceklis un sekretārs, kā arī Akadēmiskās sekcijas loceklis. Nacionālās jaunatnes savienības centrālās valdes ģenerālsekretārs. Darbojās Jaunatgales aizsargu pulkā.

1928. gadā brīvprātīgi noorganizēja Sarkanā Krusta palīdzības komiteju Rugāju pagasta plūdos cietušajiem iedzīvotājiem, kurā darbojās kā priekšsēdētājs. Viņš ne tikai vāca līdzekļus pavasara plūdos cietušo bērniem, lai viņi varētu mācīties skolā, bet arī pats ziedoja savus un tēva līdzekļus trūcīgo ļaužu bērnu uzturam.

Abrenes, Ludzas, Rēzeknes, Madonas un Valkas apriņķa priekšnieku un plūdu piemeklēto pagastu vecāko vārdā viņš lūdza pabalstu ministram Jānim Birzniekam. Vilberts Krasnais bija arī Rugāju pagasta revīzijas komisijas priekšsēdētājs. Vilberts deva arī lielu ieguldījumu plašo Lubānas klānu plūdu novēršanas organizēšanā, un Kārļa Ulmaņa valdība atvēlēja līdzekļus, lai izraktu Aiviekstes kanālu. Vasaras pavadīja pie tēva Daugasnē, kur strādāja lauku darbus. Svētdienās piedalījās kultūras pasākumos: dziedāja korī, organizēja un vadīja teātra izrādes. Vēsturnieka gaitās Vilberts bija savācis ziņas no visas pasaules par latviešu dzīves vietām ārpus Latvijas un sarakstījis grāmatu “Latviešu kolonijas” (izdota 1938.g.).

Grāmata ir apjomīgs pētījums, kurā apkopotas ziņas par latviešiem visā pasaulē. Ievadā Vilberts rakstīja: “Grāmata savu uzdevumu būs veikusi, ja tuvinās Dzimtenes un ārzemju tautiešus, pēdējos nostiprinot tautas un Tēvzemes mīlestību un audzinot nacionālo lepnumu. Katram latvietim jāzina, ka nekur pasaulē nav tik labi, kā savā zemē pie Baltijas jūras. Katrs tautietis ir daļa no mūsu tautas dzīvā spēka, kādēļ ir dārgs un tautai nepieciešams. Ja Dzimtenes latvieši sniegtu atbalstu saviem tālumā esošiem brāļiem un māsām, tad visu latviešu darbs veidotu Latviju par nacionālu, daiļu un varenu.” Vilberts Krasnais bija arī pētījis Latgales novada vēsturi un sarakstījis grāmatu “Latviskā Jaunlatgale” ( apgabala vēsturiskie likteņi; 1937.g.), kā arī “Baltkrievi kā latviešu tautas zars” (1938.)

1937.gadā sakārtoja izdošanai grāmatu “Abrenes dziesmas”. foto2.jpgStudijas vēstures fakultātē palika nepabeigtas. Dzimtu izpostīja “baigais gads”. 1941.gada 14.jūnijā no Daugasnes Sarkaņiem izsūtīja visu Krasno ģimeni: Vilbertu Krasno, viņa sievu Elvīru un abas meitas: Aiju Krasno – (viņai bija viens gads un vienpadsmit mēneši) un jaunpiedzimušo Dailu Krasno (dzim.1941. gada 1. aprīlī; mira bada nāvē apcietināto vagonā ceļā uz Krieviju, apbedīta Pavlovskā). Vilberta tēvs Andrejs Krasnais, uz ceļiem nometies, lūdzās, lai viņam atstāj kaut mazmeitiņas, bet vectētiņš ticis aizraidīts projām. Par Vilberta Krasnā likteni izsūtījumā un nāves apstākļiem savās atmiņās stāstījis Vilberta Golgātas ceļa līdzgaitnieks Ivars Ēriks Putniņš, kuram dzīvam, bet ar stipri sagrauztu veselību, izdevās atgriezties Latvijā. Gulbenes - Rēzeknes ceļa malā Gaiļakalna kapos Vilberta tēva Andreja Krasnā bērēs (1964.) uz Andreja kapa kopiņas viņa draugs uzlika divus krustus – vienu Andrejam, otru dēlam Vilbertam, kura kapa vieta nav zināma.

03.08.1942 Sverdlovskas apgabals, Sevurallags, 2. nodaļa, nošauts Sverdlovskā   Sverdlovskas apgabals, Sevurallags

Kopiņu Gaiļakalna kapos kopj Vilberta meita Aija Bērziņa.

Krasno dzimta

2006.gada jūnijā

Ozolkalna pamatskola Sagatavoja skolas novadpētnieki sadarbībā ar Aiju Bērziņu un Intu Karoli. Darba vadītāja Ozolkalna pamatskolas bibliotekāre Biruta Pokule. Datorkonsultante direktore Sofija Sudarova.

 

Studentu korporācijas Ventonia biedrs.

***

Aresta adrese: Abrenes apriņķis, Rugāju pagasts, Daugasne
Izsūtīšanas datums: 14/06/41
Nošauts: 03/08/42
Vieta: Sverdlovskas apgabals, Sevurallags, 2. nodaļa, nošauts Sverdlovskā
Ieslodzījuma vieta: Sverdlovskas apgabals, Sevurallags

лица Депортации 1941 года

previous arrow
next arrow
Slider