14 06 1941

убийство отцов

Гротс Екаб Петрович расстрелян 17 6 1942 года в Усольлаге страница 491 Aizvestie 

дело 16820 , P-9985*

Grots Jēkabs Pētera d.,
dz. 1888,
lieta Nr. 16820,
izs. adr. Rīgas apr., Rīga, Antonijas iela 4-3

 


Wikipēdijas lapa
 
 
 

Jump to navigationJump to search

Jēkabs Grots
Jekabs GROTS.jpg
 
 
Senators
Amatā
1934. gads — 1940. gads

Dzimšanas dati 1888. gada 15. maijā
Saikavas pagastsVidzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miršanas dati 1942. gada 17. jūnijā (54 gadu vecumā)
Soļikamskas soda nometnes Molotovas apgabals, Karogs: Padomju Savienība PSRS (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Tautība latvietis
Profesija jurists
Augstskola Tērbatas Universitāte

Jēkabs Grots (dzimis 1888. gada 15. maijā, miris 1942. gada 17. jūnijā) bija apelācijas tiesas tiesnesis, senators. Rīgas brīvmūrnieku ložas "Jāņuguns" brālis (1929). Studentu korporācijas “Lettonia” filistrs. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1888. gada 15. maijā Saikavas pagastā1913. gadā beidza Tērbatas Universitātes Juridisko fakultāti. 1913.-1915. gadā zvērināta advokāta palīgs Rīgā un Tērbatā. 1916.- 1920. gadā dzīvoja Petrogradā.

 
Latvijas Senāts 1938. gada novembrī. Pirmajā rindā (no kreisās): senatori R. AlksnisJ. Balodis, Dr. K. Puriņš, Civillietu kasācijas departamenta priekšsēdētājs senators O. Ozoliņš, Apvienotās sapulces un Kriminālās kasācijas departamenta priekšsēdētājs senators A. Gubens, Administratīvā departamenta priekšsēdētājs senators J. Kalacs, virsprokurors F. Zilbers, senatori F. KonradiK. Ducmanis. Otrajā rindā no kreisās: senators A. Rumpēters, prokurors E. Bite, senatori P. Stērste, J. Grots, M. ČaksteJ. SkudreP. LeitānsJ. AnkravsT. Bergtāls, prokurors T. Ūdris.

1920. gada februārī Grotu pieņēma darbā par Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Juriskonsultācijas III šķiras sekretāru. 1920. gada aprīlī - oktobrī viņš strādāja par Latvijas Ārlietu ministrijas Starptautisko civiltiesību nodaļas vadītāju. 1920.-1925. gadā bija Apgabaltiesas loceklis. 1925.-1934. gadā Tiesu palātas loceklis. 1934.-1940. gadā — senators Latvijas Senāta Civilkasācijas departamentā. 1940.-1941. gadā strādāja LPSR Finanšu tautas komisariātā.

1941. gada 14. jūnijā Grotu apcietināja kopā ar sievu Mariju un bērniem Pēteri un Annmariju, nošķīra no ģimenes un aizveda uz Soļikamskas soda nometnēm Molotovas (Permas) apgabalā. 1942. gada 23. martā viņam uzrādīja apsūdzība: "bijis atbildīgos amatos buržuāziskās Latvijas tiesu aparātā, cīnījies pret revolucionāro kustību" (KPFSR KK 58 — 13.p.). 1942. gada 16. maija Sevišķās apspriedes lēmums: "par cīņu pret revolucionāro kustību, nošaut". 1942. gada 17. jūnijā Grotam izpildīja nāvessodu. Meža kapos simboliskā kapa vietā viņam uzlikta piemiņas zīme.

Bija precējies ar Mariju Groti (Celmiņu; 1892. — 1963.), bērni Pēteris Kārlis Grots (dzimis 1921 - 2011.), Annmarija Jākobsone (1923. — 2001.), Andrejs Jēkabs Grots (dzimis 1927.).

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

лица Депортации 1941 года

previous arrow
next arrow
Slider