Dokumenti:
(publicēti: Aizvestie. 1941.gada 14.jūnijs. Projekta vadītāja I.Šķiņķe, zinātniskais redaktors E.Pelkaus, Latvijas Valsts arhīvs, Nordik, 2001., 804 lpp.)
PSRS Valsts drošības tautas komisariāta instrukcija par deportācijas veikšanas kārtību Lietuvas PSR, Latvijas PSR un Igaunijas PSR
(Okupāciju varu politika Latvijā. 1939-1941: Dokumentu krājums. – Rīga, 1999. – 146.–151. lpp.; Aizvestie... 37.-40.lpp.)
PSRS IeTK Labošanas darbu nometņu un koloniju galvenās pārvaldes Darba nometinājuma un specnometinājuma daļas izziņa VDTK 3. pārvaldei par ešelonu norīkošanu no Lietuvas PSR, Latvijas PSR un Igaunijas PSR
(KFVA, 9479. f., 1. apr., 87. l., 185. lp. Kopija. Tulkojums no krievu valodas; Aizvestie... 41. lpp.)
PSRS iekšlietu tautas komisāra vietnieka Vasilija Černišova telegamma IeTK Krasnojarskas novada pārvaldei par 6850 trimdā nometināmo cilvēku nosūtīšanu no Latvijas PSR uz Krasnojarskas novadu
(KFVA, 9479. f., 1. apr., 87. l., 72. lp. Kopija. Tulkojums no krievu valodas; Aizvestie... 42. lpp.)
PSRS IeTK pasākumu plāns, lai pārsūtītu, izvietotu un nodarbinātu no Lietuvas PSR, Latvijas PSR, Igaunijas PSR un Moldāvijas PSR deportējamos iedzīvotājus
(KFVA, 9479. f., 1. apr., 87. l., 37.-41. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas; Okupācijas varu politika Latvijā. 1939-1991: Dokumentu krājums. - Rīga, 1999.- 143.-145. lpp.; Aizvestie... 43.-44. lpp.)
PSRS IeTK Labošanas darbu un koloniju galvenās pārvaldes tāme 85 000 cilvēku izsūtīšanai no Lietuvas PSR, Latvijas PSR, Igaunijas PSR un Moldāvijas PSR
(KFVA, 9479. f., 1. apr., 87. l., 42., 43.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas; Aizvestie... 45.-46. lpp.)
LPSR valsts drošības tautas komisāra valsts drošības kapteiņa Semjona Šustina apstiprinātais lēmums par Andreja Skroderēna apcietināšanu
(LVA, 1987. f., 1. apr., 13732. l., 1. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas; Aizvestie... 49. lpp.)
LPSR valsts drošības tautas komisāra valsts drošības kapteiņa Semjona Šustina apstiprinātais lēmums par Martas Bodnieces izsūtīšanu
(LVA, 1897. f., 1. apr., 16297. l., 30. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas; Aizvestie... 53. lpp.)
LK (b)P Daugavpils pilsētas komitejas sekretāra Krišjāņa Treimaņa informācija LK(b)P Centrālajai Komitejai par 14. jūnija deportācijas norisi Daugavpilī
(LVA PA, 101. f., 1. apr., 31. l., 19., 20. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas; Aizvestie... 57. lpp.)
LPSR IeTK Izmeklēšanas grupas priekšnieka valsts drošības kapteiņa Jāņa Vēvera apstiprinātais lēmums par apsūdzības uzrādīšanu Arturam Stegmanim
(LVA, 1986. f., 2. apr., P-5398. l., 11. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valoda; Aizvestie... 62. lpp.)
PSRS IeTK Staļingradas apgabala pārvaldes sastādītais Antona Rancāna apsūdzības raksts
(LVA, 1986. f., 2. apr., P-6048. l., 21., 22. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas; Aizvestie... 63.-64. lpp.)
PSRS IeTK Labošanas darbu nometņu un koloniju galvenās pārvaldes Noriļskas labošanas darbu nometnes ( Noriļlaga ) Taimiras apgabala tiesas pastāvīgās sesijas spriedums bijušajiem Latvijas armijas virsniekiem
(LVA, 1987. f., 1. apr., 13607. l., 6.–13. lp. Apstiprināta kopija. Tulkojums no krievu valodas; Aizvestie... 65.-69. lpp.)
Notiesātā Jāņa Kauliņa kasācijas sūdzība KPFSR Augstākajai tiesai
(LVA, 1987.f., 1.apr., 7455.l., 47.-47. o.p. lp. Oriģināls. Rokraksts. Tulkojums no krievu valodas; Aizvestie... 70. lpp.)
PSRS IeTK Molotovas apgabala pārvaldes 1. specdaļas akts par Gotfrīda Mīlberga nošaušanu
(LVA, 1986. f., 2. apr., P-5405.l., 8.lp. Apstiprināta kopija. Tulkojums no krievu valodas; Aizvestie... 72. lpp.)
PSRS IeM Labošanas darbu nometņu un koloniju galvenās pārvaldes Vjatkas labošanas darbu nometnes Ieslodzīto atlases komisijas slēdziens par ieslodzītā Jēkaba Graudiņa-Kaures pārsūtīšanu uz sevišķo nometni
(LVA, 1986.f., 2.apr., P-5491.l., 30.lp. Apstiprināta kopija. Tulkojums no krievu valodas; Aizvestie... 74. lpp.)
KPFSR IeM Čkalovas apgabala pārvaldes 4. specnodaļas ziņojums KPFSR IeM Čkalovas apgabala Krasnijholmas rajona milicijas daļai par izsūtījumā nometinātā Alfrēda Blumberga pārcelšanu specnometinātā statusā
(LVA, 1987.f., 1.apr., 16479.l., 81. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas; Aizvestie... 76. lpp.)
PSRS IeTK Labošanas darbu nometņu un koloniju galvenās pārvaldes priekšnieka Viktora Nasedkina ziņojums IeTK 1.specdaļas priekšniekam A. Gercovskim par izsūtīto skaitu, viņu reģistrēšanu un uzskaiti
(KFVA, 9479.f., 1.apr., 87.l., 143.lp. Paliku dokuments. Tulkojums no krievu valodas; Aizvestie... 77. lpp.)
PSRS IeTK Krasnojarskas novada pārvaldes priekšnieka valsts drošības majora Ivana Semjonova dienesta ziņojums PSRS iekšlietu tautas komisāra vietniekam valsts drošības 3. ranga komisāram Vasilijam Černišovam par izsūtījumā nometināto izvietošanu un nodarbināšanu
(KFVA, 9479.f., 1.apr., 87.l., 225. - 230.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas; Aizvestie... 78.-79. lpp.)
PSRS IeTK Labošanas darbu un koloniju galvenās pārvaldes Darba nometinājuma un specnometinājuma daļas priekšnieka M.Konradova dienesta ziņojums PSRS iekšlietu tautas komisāra vietniekam Vasilijam Černišovam par izsūtījumā nometināto izvietošanu un nodarbināšanu
(KFVA, 9479.f., 1.apr., 87.l., 15. - 20.lp. Kopija. Tulkojums no krievu valodas; Aizvestie... 80.-82. lpp.)
SRS IeTK Labošanas darbu nometņu un koloniju galvenās pārvaldes priekšnieka Viktora Nasedkina ziņojums PSRS IeTK par izsūtījumā nometināto uzraudzības nodošanu PSRS IeTK Speciālo pārvietojumu daļai
(KFVA, 9479.f., 1.apr., 87.l., 243. - 244.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas; Aizvestie... 83. lpp.)
LPSR valsts drošības tautas komisāra vietnieka JāņaVēvera vēstule PSRS VDTK “A” daļas priekšniekam A. Gercovskim par 1941. gada 14. jūnijā izsūtīto atgriešanās kārtību Latvijas PSR
(LVA, 1987. f., 1. apr., 19684.l., 25. lp. Paliku dokuments. Tulkojums no krievu valodas; Aizvestie... 85. lpp.)
PSRS VDTK “A” daļas priekšnieka A. Gercovska atbildes vēstule par 1941. gada 14. jūnijā izsūtīto personu Latvijā atgriešanās kārtību
(LVA, 1987. l., 1. apr., 19684. l., 23. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas; Aizvestie... 86. lpp.)
Izraksts no Tolstijnosas zivju rūpnīcas strādnieces ziņojuma PSRS IeTK Krasnojarskas novada pārvaldes Darba nometinājuma un specnometinājuma daļas Ustjjeņisejas rajona nodaļas priekšniekam par izsūtīto latviešu pretpadomju noskaņojumu
(LVA, 1897. f., 1. apr., 12954. l., 58. lp. Apstiprināts izraksts. Tulkojums no krievu valodas; Aizvestie... 87. lpp.)
Krasnojarskas novada Taimiras (Dolganu-Ņencu) nacionālā apvidus tiesas spriedums izsūtījumā nometinātajām latvietēm par žurnāla“Mana Māja”un “Laikmets” lasīšanu
(LVA, 1987. f., 1. apr., 13221. l., 81., 82. lp. Apstiprināta kopija. Tulkojums no krievu valodas; Aizvestie... 88.-90. lpp.)
Maijas Frīdenbergas vēstule Annai Miķelsonei ar lūgumu palīdzēt atgriezties Latvijā
(LVA, 1987.f., 1.apr., 14924. l., 31.lp. Rokraksts. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas; Aizvestie... 91. lpp.)
LPSR Izglītības ministrijas organizētās Latvijas PSR bērnu reevakuācijas brigādes vadītājas Annas Luss atskaite par 1941. gada 14. jūnijā izsūtīto bērnu – bāreņu un pusbāreņu nosūtīšanu no Krasnojarskas novada un Tomskas apgabala uz Latvijas PSR
(LVA, 700. f., 6. apr., 12. l., 14.-17.lp. Kopija. Tulkojums no krievu valodas; Aizvestie... 92.-94. lpp.)
LPSR Valsts drošības ministrijas slēdziens par atteikumu Žanim Ābelem un viņa ģimenei atgriezties Latvijas PSR
(LVA, 1987. f., 1. apr., 16474. l., 6. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas; Aizvestie... 95. lpp.)
Latvijas PSR Valsts drošības ministrijas Operatīvās meklēšanas daļas lēmums par Tračumu ģimenes nosūtīšanu uz iepriekšējo obligātā nometinājuma vietu
(LVA, 1987. f., 1.apr., 598 R l., 76. lp. Apstiprināta kopija. Tulkojums no krievu valodas; Aizvestie... 97.-98. lpp.)
PSRS IeM Krasnojarskas novada pārvaldes 1. specdaļas lēmums par izsūtījumā nometināto mirušo Jāņa Dreimaņa ģimenes locekļu personas lietu nodošanu arhīvā
(LVA, 1987. f., 1. apr., 15177. l., 180. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas; Aizvestie... 100. lpp.)
PSRS Ministru Padomes lēmums “Par pasu izdošanu specnometinātajiem”
(LLVA, 270.f., 1.s apr., 1007. l., 44.lp. Kopija. Tulkojums no krievu valodas; Aizvestie... 102. lpp.)
PSRS Ministru Padomes lēmums “Par dažu specnometināto kategoriju noņemšanu no uzskaites”
(LVA, 270.f., 1.sapr., 1007.l., 128., 129.lp. Apstiprināta kopija. Tulkojums no krievu valodas; Aizvestie... 103. lpp.)
LPSR IeM un Prokuratūras slēdziens par Voldemāra Jansona ģimenes noņemšanu no specnometinājuma uzskaites
(LVA, 1897. f., 1. apr., 16339. l., 33. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas; Aizvestie... 104. lpp.)
LPSR Augstākās Padomes Prezidija dekrēts “Par aizliegumu atgriezties Latvijas PSR bijušajiem Latvijas buržuāzisko valdību vadītajiem, buržuāzisko politisko partiju un pretpadomju organizāciju vadītājiem, latviešu nacionālistiskās pagrīdes aktīviem dalībniekiem, kuri bijuši notiesāti un sodu izcietuši”
(LVA, 290. f., 1. apr., 4494.l., 1.lp. Oriģināls; Aizvestie... 106. lpp.)
LPSR Augstākās Padomes Prezidija dekrēts “Par četrdesmitajos un piecdesmitajos gados no Latvijas PSR teritorijas izsūtīto pilsoņu reabilitāciju”
(LVA, 290. f., 10. apr., 2830. l., 118., 119.lp. Oriģināls; Aizvestie... 107. lpp.)
LPSR Augstākās Padomes Prezidija dekrēts par staļinisko represiju upuru Piemiņas dienas noteikšanu
(LVA, 290. f., 10. apr., 2830. l., 744. lp. Oriģināls; Aizvestie... 109. lpp.)
http://www.archiv.org.lv/index3.php?id=5508
============
PSRS Valsts drošības tautas komisariāta instrukcija par deportācijas veikšanas kārtību Lietuvas PSR, Latvijas PSR un Igaunijas PSR
(Okupāciju varu politika Latvijā. 1939-1941: Dokumentu krājums. – Rīga, 1999. – 146.–151. lpp.; Aizvestie... 37.-40.lpp.)
[ 1 ]
instrukcija par deportācijas veikšanas kārtību Lietuvas PSR, Latvijas PSR un Igaunijas PSR
par operācijas veikšanas kārtību, lai no Lietuvas, Latvijas un Igaunijas izsūtītu pretpadomju elementus
Pretpadomju elementu izsūtīšana no Baltijas republikām ir uzdevums ar lielu politisku nozīmi. Tā sekmīga izpilde ir atkarīga no tā, cik rūpīgi apriņķu operatīvās troikas* un operatīvie štābi pratīs izstrādāt operācijas veikšanas plānu un iepriekš paredzēt visu nepieciešamo. Pie tam ir jāseko, lai operācija notiktu bez trokšņa un panikas, tā, lai nepieļautu nemierus un citus ekscesus ne tikai no izsūtāmo, bet arī no noteiktas tās apkārtējo iedzīvotāju daļas puses, kura pret padomju varu ir noskaņota naidīgi.
Tālāk ir izklāstīti norādījumi par operācijas veikšanas kārtību. Tie ir jāievēro, taču atsevišķos gadījumos tie darbinieki, kuri veic operāciju, ņemot vērā operācijas konkrēto apstākļu īpatnības, var pieņemt un viņiem ir jāpieņem arī citi lēmumi, kas ir vērsti uz to pašu mērķi – bez trokšņa un panikas izpildīt viņiem doto uzdevumu.
Apriņķa troika operatīvo grupu instruktāžu veic iepriekš, maksimāli īsā laikposmā pirms operācijas sākuma, ņemot vērā laiku, kurš ir nepieciešams nokļūšanai līdz operācijas vietai.
Apriņķu troikas jau iepriekš sagatavo nepieciešamo transportu, lai aizvestu operatīvās grupas uz operācijas vietu ciemā.
Jautājumā par nepieciešamā autotransporta un pajūgu transporta piešķiršanu apriņķu troikas vienojas uz vietām ar padomju un partijas organizāciju vadītājiem.
Instruktāžas telpām jābūt iepriekš rūpīgi sagatavotām, jāņem vērā to ietilpība, tas, kāda ir ieeja un izeja, kā arī iespēja tajās iekļūt nepiederošām personām.
Ēkai instruktāžas laikā no operatīvo darbinieku vidus ir jānodrošina apsardze. Ja kāds no operācijas dalībnieku sastāva nav ieradies, apriņķa troika nekavējoties veic pasākumus, lai to, kurš nav ieradies, nomainītu ar kādu citu no rezerves, kas jau iepriekš ir paredzēta.
Iecirkņu troikas sapulcējušos informē par valdības lēmumu izsūtīt no konkrētās republikas vai rajona uzskaitīto pretpadomju kontingentu. Pie tam īsi raksturo izsūtāmos. Instruktāžā īpaša klātesošo (vietējo) padomju un partijas darbinieku uzmanība ir jāvērš uz to, ka izsūtāmie ir padomju tautas ienaidnieki, tādēļ no viņu puses nav izslēgta bruņota uzbrukuma iespēja.
Pēc operatīvo grupu kopīgās instruktāžas tām ir jāizsniedz dokumenti par izsūtāmajiem. Izsūtāmo lietas ir jāsagatavo iepriekš un jāsakārto pa operatīvajām grupām, pagastiem un ciemiem, lai, tās izsniedzot, nebūtu nekādas aizķeršanās.
Pēc lietu saņemšanas operatīvās grupas vecākais iepazīstas ar to ģimeņu, kuras viņam ir jāizsūta, lietām. Pie tam viņš noskaidro ģimenes sastāvu, vai ir aizpildīšanai nepieciešamās veidlapas par izsūtāmo, transports izsūtāmā pārvešanai, kā arī saņem izsmeļošas atbildes uz viņam neskaidrajiem jautājumiem.
Vienlaicīgi ar dokumentu izsniegšanu apriņķa troika katram operatīvās grupas vecākajam paskaidro, kur atrodas izsūtāmo ģimenes, un norāda kustības maršrutu uz izsūtīšanas vietu. Tiek norādīts arī operatīvā sastāva braukšanas ceļš ar izsūtāmajām ģimenēm līdz iekraušanas dzelzceļa stacijai. Ir nepieciešams arī norādīt karaspēka grupas rezervi, ja gadījumā to vajadzētu izsaukt kaut kādu ekscesu laikā.
Visām operatīvajam sastāvam tiek pārbaudīts, vai ir sagatavoti un kādā stāvoklī ir ieroči un munīcija. Ieročiem ir jābūt pilnā kaujas gatavībā, pielādētiem, bet patrona patrontelpā netiek iebīdīta. Ieroči tiek lietoti tikai izņēmuma gadījumā, kad izdarīts uzbrukums operatīvajai grupai, bruņots uzbrukums vai izrādīta pretošanās.
Ja apdzīvotajā vietā tiek veikta vairāku ģimeņu izsūtīšana, šajā ciemā par izsūtīšanas vecāko tiek norīkots viens no operatīvajiem darbiniekiem, kura vadībā operatīvais sastāvs dodas uz šo ciemu.
Ieradušās ciemā (ievērojot nepieciešamo konspirāciju), operatīvās grupas saistās ar vietējiem varas pārstāvjiem – ciemu padomju priekšsēdētājiem, sekretāriem vai locekļiem un pie viņiem noskaidro izsūtāmo ģimeņu precīzu dzīvesvietu. Pēc tam operatīvās grupas kopā ar tiem varas pārstāvjiem, kuri norīkoti īpašuma aprakstīšanai, dodas pie izsūtāmo ģimenēm.
Operācija tiek uzsākta rītausmā. Ieejot izsūtāmā mājā, operatīvās grupas vecākais vienā istabā sapulcina visu izsūtāmā ģimeni, pie tam veicot visus nepieciešamos piesardzības pasākumus pret jebkādiem iespējamiem ekscesiem.
Pēc saraksta, pārbaudot ģimenes sastāvu, viņš noskaidro iztrūkstošo un slimo atrašanās vietu, pēc tam iesaka nodot esošos ieročus. Neatkarīgi no tā, vai ieroči tiek nodoti vai ne, jāveic izsūtāmo personīga pārmeklēšana, bet pēc tam arī visu telpu kratīšana ar nolūku atrast ieročus.
Telpu kratīšanas laikā izsūtāmo uzraudzīšanai tiek norīkots viens no operatīvās grupas locekļiem. Ja kratīšanas laikā ieroči tiek atrasti nelielā daudzumā, tos paņem operatīvā grupa, sadalot savā starpā. Ja ieroči tiek atrasti daudz, tad tos ar izņemtiem aizslēgiem sakrauj pajūgā vai automašīnā, ar kuru ieradusies operatīvā grupa. Munīciju iepako un iekrauj kopā ar šautenēm.
Nepieciešamības gadījumā ieroču pārvešanai tiek mobilizēti pajūgi ar atbilstošu apsardzi.
Ieroču, kontrrevolucionāru lapiņu un literatūras, ārzemju valūtas, liela daudzuma vērtslietu utt. atrašanas gadījumā par to tiek sastādīts īss kratīšanas protokols, kurā tiek norādīts par ieroču vai kontrrevolucionāras literatūras atrašanu. Ja tiek izrādīta bruņota pretestība, tad jautājumu par to personu, kuras izrādījušas bruņotu pretestību, aresta nepieciešamību un nogādāšanu Valsts drošības tautas komisariāta apriņķa daļā izlemj apriņķu troikas.
Par tām izsūtāmām personām, kuras līdz izsūtīšanai ir paslēpušās vai ir slimas, tiek sastādīts akts ar padomju un partijas aktīva pārstāvja parakstu.
Pēc kratīšanas izsūtāmajiem paziņo, ka viņi saskaņā ar valdības lēmumu tiks izsūtīti uz citiem Padomju Savienības apgabaliem.
Izsūtāmajam ir atļauts ņemt sev līdzi mājturības lietas, kuru svars nepārsniedz 100 kilogramu:
1) apģērbu,
2) apavus,
3) veļu,
4) gultas piederumus,
5) ēdamtraukus,
6) tējas traukus,
7) virtuves piederumus,
8) pārtiku – ar aprēķinu, lai būtu mēneša rezerve vienai ģimenei,
9) esošo naudu,
10) lādi vai kasti mantu ievietošanai.
Nav ieteicams ņemt līdzi lielas mantas.
Izsūtot kontingentu no lauku vietām, ir atļauts ņemt līdzi sīko lauksaimniecības inventāru: cirvjus, zāģus un citas lietas, kas tiek sasietas kopā un iesaiņotas atsevišķi no pārējām mantām, lai, iekraujot ešelonā, tās novietotu speciāli iedalītajos kravas vagonos. Lai tās nesajauktu ar svešām mantām, uz iesaiņotajām mantām ir jāuzraksta izsūtāmā vārds, uzvārds un ciems.
Iekraujot šīs mantas pajūgā, tiek veikti pasākumi, lai izsūtāmais nevarētu tās izmantot pretestības izrādīšanai laikā, kad kolonna brauc pa šoseju.
Vienlaicīgi ar operatīvo grupu veikto iekraušanas darbu klātesošie padomju un partijas organizāciju pārstāvji saskaņā ar saņemtajiem norādījumiem veic īpašuma aprakstīšanu un tā saglabāšanas organizēšanu.
Ja izsūtāmajam pašam ir pārvietošanās līdzekļi, tad viņa mantas tiek iekrautas pajūgā un kopā ar ģimeni nosūtītas uz paredzēto iekraušanas punktu.
Ja izsūtāmajam pārvietošanās līdzekļu nav, tad, pēc operatīvās grupas vecākā norādījuma, pajūgus mobilizē ciema vietējā vara.
Visas personas, kuras operācijas veikšanas laikā ieiet izsūtāmā mājā vai tur atrodas operācijas veikšanas laikā, ir jāaiztur līdz operācijas beigām, pie tam ir jānoskaidro viņu attiecības ar izsūtāmajiem. Tas tiek darīts ar mērķi, lai aizturētu policistus, žandarmus un citas personas, kuras slēpjas un tiek meklētas.
Kad aizturētie ir pārbaudīti un noskaidrots, ka viņi ir tā kontingenta personas, kurš mūs neinteresē, tie ir jāatbrīvo.
Ja operācijas veikšanas laikā pie izsūtāmā mājas sāk sapulcēties ciema iedzīvotāji, tad viņiem ir jāiesaka izklīst pa mājām, turklāt nepieļaujot pūļa izveidošanos.
Ja izsūtāmais atsakās atvērt savas mājas durvis, kaut arī viņam ir zināms, ka ir ieradušies Valsts drošības tautas komisariāta darbinieki, tad durvis ir jāuzlauž.
Atsevišķos gadījumos palīgā tiek piesaistītas operatīvās grupas, kas šai vietā operāciju veic kaimiņos.
Izsūtāmo nogādāšana no ciema uz savākšanas punktu dzelzceļa stacijā noteikti tiek veikta diennakts gaišajā laikā, pie tam ir jācenšas, lai katras ģimenes sagatavošanās neilgtu vairāk par divām stundām.
Visos gadījumos operācijas laikā ir jārīkojas stingri un noteikti, bez jebkādas kņadas, trokšņa un panikas.
Kategoriski ir aizliegts atņemt izsūtāmajiem jebkādas mantas, izņemot ieročus, kontrrevolucionāro literatūru un valūtu, kā arī izlietot izsūtāmo pārtikas produktus.
Brīdināt visus operācijas dalībniekus par visstingrāko tiesas atbildību, ja tiks mēģināts piesavināties kādas izsūtāmo mantas.
Sakarā ar to, ka liels daudzums izsūtāmo ir jāarestē un jāievieto speciālās nometnēs, bet viņu ģimenes tiek nosūtītas uz noteiktu apgabalu speciālā nometinājuma vietām, operācija – kā izsūtāmo ģimenes locekļu, tā arī ģimenes galvu arestēšana izsūtīšanai ** – ir jāveic vienlaicīgi, nepaziņojot viņiem par viņu turpmāko atšķiršanu. Pēc tam, kad ir izdarīta kratīšana un lietai ir noformēti attiecīgie dokumenti, izsūtāmā dzīvoklī operatīvais darbinieks aizpilda dokumentus par ģimenes galvu, ieliek tos viņa lietā, bet dokumenti, kuri ir noformēti par ģimenes locekļiem, tiek ielikti izsūtāmās ģimenes personīgajā lietā. Visas ģimenes aizvešana līdz iekraušanas stacijai notiek vienā pajūgā, un tikai iekraušanas stacijā ģimenes galvu nošķir no ģimenes speciāli ģimenes galvām paredzētajā vagonā.
Savākšanas laikā izsūtāmo dzīvoklī ģimenes galvu brīdināt par to, ka vīriešu personiskās mantas ir jāsaliek atsevišķā čemodānā, jo izsūtāmajiem vīriešiem sanitārā apskate notiks atsevišķi no sievietēm un bērniem.
Iekraušanas stacijās tos ģimenes galvas, kurus ir paredzēts arestēt, iekraut speciāli viņiem paredzētajos vagonos, kurus norādīs šim nolūkam norīkotais operatīvais darbinieks.
Darbiniekam, kurš konvojē pajūgos braucošo izsūtāmo kolonnu, ir aizliegts sēsties izsūtāmo pajūgos. Darbiniekiem ir jāiet izsūtāmo kolonnai blakus un aiz tās. Konvoja vecākais periodiski apstaigā visas kolonnas, pārbaudot to virzīšanās pareizumu.
Izsūtāmo kolonnai virzoties cauri apdzīvotajām vietām, kā arī garām pretimnācējiem, konvojam ir jābūt īpaši vērīgam, raugoties, lai nebūtu bēgšanas gadījumu, nepieļaujot jebkādas pārvietojamo sarunas ar satiktajiem cilvēkiem.
Katrā iekraušanas punktā atbildīgais par iekraušanu ir operatīvās troikas loceklis un šim mērķim speciāli norīkota persona.
Operācijas dienā iekraušanas punkta priekšnieks kopā ar ešelona priekšnieku un Iekšlietu tautas komisariāta Konvoja karaspēka priekšnieku pārbauda, kā iedotie dzelzceļa vagoni ir nodrošināti ar visu nepieciešamo (nārām, klozetpodiem, lukturiem, restēm u.c.) un norunā ar ešelona priekšnieku par izsūtāmo pieņemšanas kārtību.
Stacijas iekraušanas vietu aplenc Iekšlietu tautas komisariāta Konvoja karaspēka sarkanarmieši.
Operatīvo grupu vecākie nodod ešelona priekšniekam vienu katra vagona izsūtāmo saraksta eksemplāru. Ešelona priekšnieks pēc šā saraksta izsauc izsūtāmos, katru uzvārdu rūpīgi pārbauda un izsūtāmajam ierāda vietu vagonā.
Mantas vagonā tiek iekrautas kopā ar izsūtāmajiem, izņemot sīko lauksaimniecības inventāru, kuru iekrauj atsevišķā vagonā.
Izsūtāmos vagonos iekrauj pa ģimenēm, sadalīt ģimenes ir aizliegts (izņemot arestam paredzētos ģimenes galvas). Ir jāaprēķina, lai vagonā būtu līdz 25 cilvēkiem.
Pēc tam, kad vagons ir piepildīts ar nepieciešamo ģimeņu daudzumu, tas tiek aiztaisīts.
Pēc cilvēku pieņemšanas un sasēdināšanas ešelonā ešelona priekšnieks atbild par visiem viņam nodotajiem cilvēkiem un viņu nogādāšanu uz norādīto vietu.
Operatīvās grupas vecākais pēc izsūtāmo nodošanas raksta apriņķa operatīvās troikas priekšniekam ziņojumu, kurā īsi norāda izsūtāmā uzvārdu, to, vai ir atrasti ieroči un kontrrevolucionāra literatūra, kā arī par to, kā operācija norisējusi.
Kad izsūtāmie ir ievietoti ešelonā un ziņojums par veiktās operācijas rezultātiem ir iesniegts, operatīvās grupas dalībnieki ir brīvi un rīkojas pēc Valsts drošības tautas komisariāta apriņķa daļas priekšnieka norādījuma.
PSRS valsts drošības tautas komisāra vietnieks
valsts drošības 3. ranga komisārs (Serovs)
_______________________
Okupāciju varu politika Latvijā.1939-1941: Dokumentu krājums. – Rīga, 1999. – 146.–151.lpp.
* Troika (krievu val. – тройка) jeb trijnieks – īpaši izveidota VDTK un IeTK darbinieku grupa, kurā ietilpa trīs cilvēki.
** Oriģinālā – изъятие.