Аусейс Лонгинс Томович расстрелян 9 6 1942 года в Усольлаге

Аусейс Лонгинс Томович расстрелян 9 6 1942 года в Усольлаге страница 491 Aizvestie дело 16548 , P-7688*

Ausējs Longins Toma d.,
dz. 1885,
lieta Nr. 16548,
izs. adr. Rīgas apr., Rīga, Dzirnavu iela 65-9

из википедии выписка из протокола Номер 29-м

Особого совещания при Народном Комиссаре Внутренних Дел СССР

от 2 мая 1942 года

Слушали Постановили

дело N 5417

гражданина СССР

за участие в контрреволюционной организации - РАССТРЕЛЯТЬ.

Longīns Ausējs arī Longins Ausējs (1885—1942) bija latviešu sabiedriskais darbinieks, skolotājs un tautsaimnieks. Cēsu pilsētas galva (1918), Latvijas Republikas izglītības ministrs (1921). Ekonomikas zinātņu doktors, Latvijas Universitātes vecākais docents. 1941. gadā deportēts uz PSRS, kur nošauts.

Satura rādītājs

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

NKVD Sevišķās apspriedes spriedums Longīna Ausēja lietā 1942. gada 2. maijā.

Dzimis 1885. gada 30. oktobrī latviešu Lauru kolonijā^[1] (tagad Lauru ciems Pleskavas apgabalā vai arī Pededzes pagasts Latvijā.^[2]) Mācījās Alūksnes draudzes skolā, Pleskavas reālskolā (1899-1900) un Pleskavas klasiskajā ģimnāzijā (1900-1906). Studēja Pēterburgas universitātes matemātikas fakultātē (1906-1910).

No 1910. gada strādāja par skolotāju un direktoru Cēsu reālskolā. 1917. gada viņu ievēlēja Vidzemes pagaidu zemes padomē, 1918. gadā viņš bija Cēsu pilsētas galva. No 1919. gada strādāja par Izglītības Ministrijas Skolu departamenta direktoru. 1921. gadā iestājās Arveda Berga vadītajā Bezpartijiskajā nacionālajā centrā un no 1921. gada 27. aprīļa līdz 18. jūnijam bija Izglītības ministrs.

1925. gadā Ausēju ievēlēja Rīgas Domē, kur viņš bija Rīgas Skolu valdes loceklis. No 1927. gada Ausējs bija 2. Saeimas deputāts Nacionālajā centra frakcijā. Kā eksterns beidza arī Latvijas Universitātes tautsaimniecības nodaļu. Strādāja par Latvijas Universitātes vecāko docentu. Bija latviešu studentu korporācijas Beveronija biedrs.

Pēc Latvijas okupācijas 1941. gadā Ausēju deportēja uz Usoļjes labošanas darbu nometni (Usoļlagu) PSRS, kur 1942. gada 2. maijā viņu apsūdzēja par piedalīšanos kontrrevolucionārā organizācijā un nošāva 1942. gada 9. jūnijā. Usoļlagā ieslodzītais Longīna Ausēja dēls Orests tika nošauts 1942. gada 17.jūnijā.^[3]

Mācību grāmatas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Algebra, 1918.
Ģeometrija, 1920.
Dzīve skaitļos, 1924.
Aptuvenie skaitļi, 1924.
Finanču matemātika, 1926.

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Triju zvaigžņu ordenis (1927)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ Latviešu konversācijas vārdnīcas I. sējuma 1254-55 slejas. Rīga: 1927.-1928.
↑ Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapa^{[novecojusi saite]}
↑ Izraksts no PSRS IeTK Sevišķās apspriedes protokola Nr. 29-m lēmuma par nāvessoda piespriešanu Longinam Ausējam “par kontrrevolucionāru darbību”.

Latvijas Izglītības ministrs
Amatā 1921. gada 27. aprīlis — 1921. gada 18. jūnijs
Premjerministrs	Kārlis Ulmanis
Priekštecis	Juris Plāķis
Pēctecis	Aleksandrs Dauge

Dzimšanas dati	1885. gada 30. oktobrī Lauru kolonija, Pleskavas guberņa, Krievija
Miršanas dati	1942. gada 9. jūnijā (56 gadu vecumā) Usoļlags, Molotovas apgabals, PSRS (tagad Krievija)
Tautība	Latvietis
Politiskā partija	Bezpartejiskais Nacionālais centrs (vēlāk Latviešu Nacionālā apvienība)
Profesija	skolotājs
Augstskola	Pēterburgas universitāte